Interesanti fakti par šinšillām

• Savvaļā šinšillas dzīvo lielās grupās - līdz pat 100 un vairāk zvēriņu. Nebrīvē labprāt dzīvo pāros, kaut itin labi arī vienas, ja vien tiek nodrošināta nepieciešamā uzmanība;

• Ja šinšilla jutīsies apdraudēta, acumirklī iedarbosies tās "aizsargmehānisms" - spalvas mešana. Savvaļā ar šo procesu tā iegūst laiku, lai aizbēgtu no uzbrucēja, kuram būs pilna mute un acis ar atstāto pūkaino kažoku;

• Šinšillas kažoku uzskata par mīkstāko pasaulē. Salīdzinot ar jebkuru citu sauszemē dzīvojošu dzīvnieku, šinšillai tas ir visbiezākais. Uz vienu kvadrātcentimetru vairāk nekā 20000 matiņu. Kažoks ir tik biezs, ka ādas parazīti tur nevar "iedzīvoties", jo nosmok;

• Šinšillas kažoka mats ir 30 reižu mīkstāks par cilvēka matu. Ja cilvēkam no viena folikula izaug tikai viens mats, tad šinšillai vairāk nekā 50 matiņu. Šinšillas kažoka apmatojums ir smalkāks par zirnekļa tīkla pavedienu. Katrs matiņš ar neapbruņotu aci pat nav saskatāms. Šinšillām nav blaugznu, kas ir viens no galvenajiem alerģiju cēloņiem pret mājdzīvniekiem;

• Vēl viena šinšillām raksturīga īpatnība ir vērojama ausu uzbūvē. Peroties smilšu putekļu vannās, ausu dzirdes kanāli aizveras ar īpašu vārstuļu palīdzību, kādi ir sastopami tikai ūdens dzīvniekiem.

uz sākumu

Mazuļi

Šinšillas sāk vairoties apmēram no astoņu mēnešu vecuma. Grūtniecība viņām ilgst no 110 līdz 120 dienām. Tēvs šajā laikā pašaizliedzīgi aizsargā savu ģimeni, ja arī nekož, tad ar visu ķermeni cenšas demonstrēt, lai nepiederošie netuvojas. Mazuļi atšķirībā no 

citiem grauzējiem piedzimst jau ar vaļējām actiņām un uzreiz ir spējīgi kustēties. Apmēram trešajā dzīves dienā viņi sāk izrādīt interesi par ēdienu, bet pēc nedēļas – rakņājas pa 

ēdiena trauku. 

Pēc dzemdībām māte uzņemas tikai barotājas lomu, bet bērnu audzināšanu – visbiežāk tēvs. Mazuļi dzer pienu apmēram līdz divu mēnešu vecumam, tāpēc nav vēlams viņus agrāk atšķirt no ģimenes.

uz sākumu

Smilšu vannas

Šinšillām ir īpašas attiecības ar ūdeni. Tās nevar mazgāties ūdenī. Tas, protams, nenozīmē, ka šinšillas visu laiku ir netīras, tieši otrādi – šinšillām nav izteiktas smakas, kā tas mēdz būt daudziem dzīvniekiem. Šinšillas peldas smiltīs, tāpēc ir nepieciešama vanniņa ar īpašām, smalkām smiltīm, kas nopērkamas zooveikalā. Šāda vannošanās palīdz uzturēt kārtībā šinšillas skaisto kažoku.

Parastās smiltis neder, jo var sabojāt kažoku. Turklāt, kad šinšillas tiek peldēties, putekļi vien iet pa gaisu. Lai izvairītos no šādas tuksneša vētras, smiltis var iebērt slēgtā traukā ar ieeju, piemēram, trīs litru burkā, ko ieliek būrī uz peldes laiku. Šādas peldes ne tikai sniedz baudījumu, bet arī palīdz uzturēt kārtībā kažoku. Nedrīkst lietot jebkuras smiltis – pārdošanā ir speciālas smiltis šinšillām, kas nebojā matu struktūru.

uz sākumu

Veselība

Šinšillas visbiežāk sirgst ar tām pašām kaitēm kā citi grauzēji. Šinšillas ir ļoti jutīgas pret paaugstinātu gaisa mitrumu un temperatūras svārstībām – zvēriņi var saaukstēties un saslimt ar

pneimoniju. Sliktos turēšanas un barošanas apstākļos šinšillas mēdz izplūkt un apēst vilnu. Šo problēmu var risināt, uzlabojot kopšanu.

Ja rodas aizdomas par dzīvnieka sliktu pašsajūtu, vislabāk ieteicams nekavējoties uzmeklēt veterinārārstu.

uz sākumu