Interesanti fakti par šinšillām

• Savvaļā šinšillas dzīvo lielās grupās - līdz pat 100 un vairāk zvēriņu. Nebrīvē labprāt dzīvo pāros, kaut itin labi arī vienas, ja vien tiek nodrošināta nepieciešamā uzmanība;

• Ja šinšilla jutīsies apdraudēta, acumirklī iedarbosies tās "aizsargmehānisms" - spalvas mešana. Savvaļā ar šo procesu tā iegūst laiku, lai aizbēgtu no uzbrucēja, kuram būs pilna mute un acis ar atstāto pūkaino kažoku;

• Šinšillas kažoku uzskata par mīkstāko pasaulē. Salīdzinot ar jebkuru citu sauszemē dzīvojošu dzīvnieku, šinšillai tas ir visbiezākais. Uz vienu kvadrātcentimetru vairāk nekā 20000 matiņu. Kažoks ir tik biezs, ka ādas parazīti tur nevar "iedzīvoties", jo nosmok;

• Šinšillas kažoka mats ir 30 reižu mīkstāks par cilvēka matu. Ja cilvēkam no viena folikula izaug tikai viens mats, tad šinšillai vairāk nekā 50 matiņu. Šinšillas kažoka apmatojums ir smalkāks par zirnekļa tīkla pavedienu. Katrs matiņš ar neapbruņotu aci pat nav saskatāms. Šinšillām nav blaugznu, kas ir viens no galvenajiem alerģiju cēloņiem pret mājdzīvniekiem;

• Vēl viena šinšillām raksturīga īpatnība ir vērojama ausu uzbūvē. Peroties smilšu putekļu vannās, ausu dzirdes kanāli aizveras ar īpašu vārstuļu palīdzību, kādi ir sastopami tikai ūdens dzīvniekiem.

uz sākumu

Mazuļi

Šinšillas sāk vairoties apmēram no astoņu mēnešu vecuma. Grūtniecība viņām ilgst no 110 līdz 120 dienām. Tēvs šajā laikā pašaizliedzīgi aizsargā savu ģimeni, ja arī nekož, tad ar visu ķermeni cenšas demonstrēt, lai nepiederošie netuvojas. Mazuļi atšķirībā no 

citiem grauzējiem piedzimst jau ar vaļējām actiņām un uzreiz ir spējīgi kustēties. Apmēram trešajā dzīves dienā viņi sāk izrādīt interesi par ēdienu, bet pēc nedēļas – rakņājas pa 

ēdiena trauku. 

Pēc dzemdībām māte uzņemas tikai barotājas lomu, bet bērnu audzināšanu – visbiežāk tēvs. Mazuļi dzer pienu apmēram līdz divu mēnešu vecumam, tāpēc nav vēlams viņus agrāk atšķirt no ģimenes.

uz sākumu

Smilšu vannas

Šinšillām ir īpašas attiecības ar ūdeni. Tās nevar mazgāties ūdenī. Tas, protams, nenozīmē, ka šinšillas visu laiku ir netīras, tieši otrādi – šinšillām nav izteiktas smakas, kā tas mēdz būt daudziem dzīvniekiem. Šinšillas peldas smiltīs, tāpēc ir nepieciešama vanniņa ar īpašām, smalkām smiltīm, kas nopērkamas zooveikalā. Šāda vannošanās palīdz uzturēt kārtībā šinšillas skaisto kažoku.

Parastās smiltis neder, jo var sabojāt kažoku. Turklāt, kad šinšillas tiek peldēties, putekļi vien iet pa gaisu. Lai izvairītos no šādas tuksneša vētras, smiltis var iebērt slēgtā traukā ar ieeju, piemēram, trīs litru burkā, ko ieliek būrī uz peldes laiku. Šādas peldes ne tikai sniedz baudījumu, bet arī palīdz uzturēt kārtībā kažoku. Nedrīkst lietot jebkuras smiltis – pārdošanā ir speciālas smiltis šinšillām, kas nebojā matu struktūru.

uz sākumu

Veselība

Šinšillas visbiežāk sirgst ar tām pašām kaitēm kā citi grauzēji. Šinšillas ir ļoti jutīgas pret paaugstinātu gaisa mitrumu un temperatūras svārstībām – zvēriņi var saaukstēties un saslimt ar

pneimoniju. Sliktos turēšanas un barošanas apstākļos šinšillas mēdz izplūkt un apēst vilnu. Šo problēmu var risināt, uzlabojot kopšanu.

Ja rodas aizdomas par dzīvnieka sliktu pašsajūtu, vislabāk ieteicams nekavējoties uzmeklēt veterinārārstu.

uz sākumu

Barošana

Ir ļoti svarīgi šinšillas pareizi barot, jo biežākais šo dzīvnieku nāves cēlonis ir dažādas gremošanas trakta saslimšanas. Šinšillu barošanai vispiemērotākie ir zooveikalos nopērkamie granulveida maisījumi, kas gatavoti no zāles miltiem un bagātināti ar olbaltumvielu un vitamīnu piedevām.

Noteikti vajadzīgs arī siens un zariņi graušanai: ābeles, vītola, bērza vai papeles, vīnogu dzinumi. Citādi šinšillas, kā jau grauzēji, izlaistas no būrīša, ķersies klāt vadiem, mēbelēm un paklājiem. Pārējo koku un krūmu zarus labāk nepiedāvāt, jo tie var izrādīties indīgi šinšillām. Savu mīluli varat pacienāt arī ar pieneņu lapām, žāvētiem augļiem un riekstiem, taču jāatceras, ka nedrīkst

aizrauties. Sausā barība šinšillām dienā vajadzīga pavisam nedaudz, jo viņas galvenokārt pārtiek no zaļbarības un siena.

Būrītī nepieciešams piekārt arī ūdens trauku, lai gadījumā, ja dzīvnieciņš vajadzīgo šķidrumu nav uzņēmis ar barību, varētu padzerties. Turklāt jāielāgo, ka ūdens jāmaina katru dienu, lai tas vienmēr būtu svaigs.

uz sākumu

Dzīve nebrīvē

Mājoklis šinšillai jāiekārto 100 x 50 x 50 cm lielā būrī. Šādu izmēru būrī, kas aprīkots ar kāpnītēm vairākos stāvos, tuneļiem un mājiņu, var dzīvot viens dzīvnieks. Vairāku šinšillu mājvietai jābūt lielākais, ar vairākiem tuneļiem un mājiņām, lai dzīvnieki pēc vajadzības varētu baudīt vientulību. Tā kā dzimtenē zvēriņi dzīvo klinšu alās, tiem krātiņos var ievietot mākslīgus akmens namiņus.

Būrī dzīvnieki nedrīkst atrasties uz kailas grīdas. Pakaišiem izmanto sienu, skaidas, var izmantot arī pakaišus, kas paredzēti kaķu tualetēm. Būris ir jānovieto sausā vietā,

pasargātā no caurvēja. Optimālā telpas temperatūra ir ap 20°C. Šinšillas sliktāk pacieš karstumu nekā zemāku temperatūru, nepacieš paaugstinātu mitrumu.

Šinšillas ir ļoti kustīgi dzīvnieki. Viņām patīk rotaļāties un visur ložņāt. Tāpēc viņām ir jārada apstākļi, kas apmierinātu šo viņu mūžīgo vēlmi būt aktīvām. Vajag atvēlēt pietiekami daudz laika nodarbēm ar šinšillām, lai nodibinātu ar tām tuvākas attiecības.

Lai zvēriņš justos pa īstam laimīgs, vajag, lai tam būtu būris ar bagātīgām rotaļu iespējām. Dažādi plauktiņi pie būra sienām, zariņi kāpelēšanai un graušanai,

siena kaudzīte

un vanna ar speciālām smiltīm ikdienas “mazgāšanās” reizēm – tas jau bezgala iepriecinās šinšillu. Bet, ja uztaisīsiet dažas koka kāpnītes, piekārsiet zariņus ložņāšanai vienā būra daļā, bet zariņus graušanai, objektus rakšanai un paslēpju spēlēšanai novietosiet otrā, tad būs gatava īsta izpriecu pils ar spēļu ainavām.

Iegaumējiet, kabrīvas pastaigas pa istabu ir dzīvnieka nakts dzīves svarīgākais moments, jo ārpus savas mājas ziņkārīgie zvēriņi atrod tik daudz jauna un interesanta, ko var labi

papētīt un apostīt. Šinšillas brīvsoļa pastaigas pozitīvā puse ir tā, ka tā tās jūt dziļu uzticību pret saimnieku un veiksmīgi pierod pie savām mājām. Bet šinšillu pastaigas ārpus būra liek ievērot atbilstošas drošības normas, lai dzīvnieks negūtu traumas un nenokļūtu kādās lamatās.

uz sākumu

Dzīve savvaļā

Savvaļā šinšillas sastopamas Dienvidamerikā - Andu kalnos, 3000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Par savu mājvietu tās labprāt izvēlas iedobumus klintīs, kā arī tuksnešos zem akmeņiem vai izraktās aliņās.

Dzīvnieciņa nosaukums saistīts ar indiāņu ciltīm "čin čil", "činča" vai "hinha". Šo cilšu pārstāvji valkāja apģērbu, kas šūts no mazo grauzēju mīkstā kažoka.

Tiesa gan, šodien savvaļā šinšillas ir reti sastopamas, jo skaisto un dārgo kažociņu dēļ gandrīz iznīcinātas. Sākotnēji tās medīja indiāņi, taču īstas nedienas sākās, kad parādījās mūsdienu modes dizaineri.

Vienam kažokam ir vajadzīgas apmēram 160 zvēru ādiņu. Mūsdienās šinšillas audzē fermās, lai pārdotu tās kā mīļdzīvniekus, kā arī joprojām apmierinot augstās modes pieprasījumu pēc šinšillādu kažokiem.

uz sākumu